Laikraksts Latvijas avīze un portāls la.lv publicējuši interviju ar Veselības ministrijas galveno speciālistu infektoloģijā, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītāju un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru Ugu Dumpi!
Viņš aktīvi seko līdzi jaunā koronavīrusa, slimības “Covid-19” izraisītāja, izpētes procesam. Publicējam mazu daļu no šīs intervijas! Pilnu interviju atradīsiet šī raksta beigās!
Koronavīrusa epidēmijas epicentrā janvārī nonāca Ķīnas pilsēta Uhaņa un Hubei province, nu tur situācija vairs nav tik kritiska, taču tagad milzīgā spriedzē par slimības mērogiem un tās sekām tiek turēta visa Eiropa. Ko pa šo laiku par šo vīrusu ir uzzinājuši un noskaidrojuši speciālisti?
Kādi jaunumi ir jūsu rīcībā šo trīs mēnešu laikā, kopš sabiedrība uzzināja par jauno koronavīrusu?
U. Dumpis: Attīstās hipotēzes, ka no Uhaņas ticis ārā viens koronavīrusa celms, kurš varētu būt mazāk patogēns nekā citi šā vīrusa celmi. Bet jāņem vērā, ka tas vēl nav pilnībā apstiprināts, taču šāda hipotēze zinātniski attīstās. Tas nozīmē, ka vīruss, visticamāk, mutēs vēl tālāk un, iespējams, attīstīsies vēl kaut kādi citi vīrusa celmi, kas varbūt būs mazāk nāvējoši un pielāgosies cilvēkam.
Sākušies pētījumi ar vakcīnu iedarbību uz cilvēkiem. Visticamāk, nākamnedēļ varētu tikt pabeigti pētījumi par medikamentiem, kurus varētu izmantot “Covid-19” ārstēšanai. Aprīļa sākumā šajā jautājumā varētu būt kaut kāda skaidrība.
Vai tie būs jauni medikamenti vai tie, kas jau pieejami zāļu tirgū?
Patlaban tiek izmēģināti pieci medikamenti, no kuriem divi patlaban ir nopērkami aptiekās pret citām slimībām.
Daudzās darba vietās ir izlikti dezinfekcijas līdzekļi roku dezinfekcijai. Vai šie līdzekļi spēj iznīcināt vīrusu?
Lai iznīcinātu vīrusu, tajos jābūt 70 procentiem spirta.
Tiek minēts, ka no slimības “Covid-19” mirst galvenokārt veci cilvēki. Bet mirst taču gan jauni, gan veci, kuriem ir dažādas hroniskas kaites…
Ja saslimušo skaits ir tūkstošos, tad slimnīcu reanimācijas nodaļās nonāk arī jauni cilvēki. Virs astoņdesmit gadiem mirstība ir 15 procenti, 70–80 gadu vecu pacientu grupā mirstība ir astoņi procenti. Lielākā daļa vecu cilvēku izdzīvo.
Kāpēc Lielbritānijā, Zviedrijā un vēl dažās citās valstīs netiek veikti “Covid-19” diagnosticējošie testi?
Šīm valstīm pietrūkst jaudas, lai testētu slimniekus ar viegliem simptomiem. Tur sabiedrības bremzēšana pret inficēšanos ar koronavīrusu sākta diezgan vēlu. Latvijā to sāka daudz agrāk. Ne tikai Lielbritānija un Zviedrija, bet arī Francija, Holande, arī Igaunija ir atteikusies testēt ārpus slimnīcām, jo uzskata, ka epidēmija ir nekontrolējama. Arī Lietuvā tiek veikts daudz mazāk testu nekā Latvijā.
Igaunijā jau ir izplatījusies epidēmija, par Lietuvu pagaidām ir maz informācijas.
Cik tālu līdz epidēmijai ir Latvija?
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
[…] Solis līdz epidēmijai Latvijā un kas jādara, lai tas nenotiktu – intervija ar Veselības m… […]